|
Oktobris 14., 2006
22:52 - all the way to reno... dusted with non-believers cik bieža cilvēku starpā ir sajūta, ka nevar teikt, ko vēlas, jo uz to paskatīsies šķībi? mani tā sajūta ir pārņēmusi arī šeit. bet nu man ir īsts grieķu granātābols. atnācis nevis kastē ar citiem grieķu granātāboliem, bet somā. un es sajūtu to grieķiskumu. un visu citu. tās lauru lapas grieķiskumu. grieķiskumu caur visu, katru jebko. ne jau ka man tie grieķi tik tuvi. bet kaut kas ir. mājās braucot mani kaut kas iedusmināja un es pierakstīju pus-Domā zaļāk!, kā rezultātā es pat nezinu, ko rakstīt šeit. nopirku jaunu krūzīti, ar ko atklāšu pie-Dagnijas dzīvošanu. Ar ko es atklāšu posmu pēc pie-Dagnijas dzīvošanas?
un es tomēr paturu tiesības visādas es paturu arī tiesības paturēt tiesības neteikt, kādas tiesības es paturēju paturēju un noliku plauktā kaut kur dziļi, tā lai neviens ir nepamana, ka es kaut ko arī esmu paturējusi sev.
|
Comments:
brava! tā jau esot jādara. piedod, (ja).
| From: | coda |
Date: | 15. Oktobris 2006 - 12:13 |
---|
| | | (Link) |
|
esot jādara. visādi esot jādara. bet viens izdara un viņam viss izdodas un viņa sirdsapziņu nemoka, bet nākamais aiz tā smaguma, ko tas viņam rada, ņem un nomirst. izklausās laikam baigi pesimistiski vai kā ^, bet vienkārši piemērs..
piemērs, jā. nu tad skaties!ja Tev dikti sāp un mirsti nost, tad tak skaidrs, ka tā nav jādara! kaut gan arī jogā sākumā varot būt tā, ka bezmaz paiet nevar kā viss sāp, bet tas kā daļa no atlabšanas. ej nu sazini. nesadomazo, oki? :) |
|
|
Sviesta Ciba |