tai pašā nakts stundā, kad liekas, nu nav itin nekā, ko vairs klausīties un viss, kas ir, ir apnicis līdz  pēdējam, uzrodas ugga ar tekstu "Tev kā priviliģētai Indes fankluba dalībniecei" un sāk man sūtīt Indes dziesmas un urrā, urrā, tieši laikā un tieši vietā.
un tad skaidri un gaiši nāk apskaidrība, ka




bet vispār, šonakt lija un mēs gājām uz blakus kaimiņmāju lēkāt klusiņām pa batutu, bet to darīt klusiņām ir gaužām neiespējami un sāka riet ciema suņi un mēs lavījāmies un mukām prom uz diennaktsveikalu pirkt čipsus un ābolus, klauvēt pustrijos pie agneses namdurvīm, ēst čipsus kefīra mērcē, grauzt pēc pagraba un pelējuma smakojošus ābolus, stāstīt šusta spoku stāstus un dzert vīnu. nākt mājās piecos, kad ir gaišs kā dienā, nomācies un lietains. un neiet gulēt vēl tagad.