| Atkal par izvarošanu |
[25. Maijs 2006|01:32] |
Šeit vakar sākās diskusija par soda veidiem izvarotājiem.
Šeit manas pārdomas par to, kas jau ir uzrakstītas iepriekš minētajā saitē komentāros.
Mans darba kolēģis vienmēr saka: "Es savā mūžā esmu simtiem sieviešu paglābis no izvarošanas! Pierunājot viņas." Kaut kādā mērā katrs (arī sievietes) ir potenciāls izvarotājs.
Pēc aizrādījuma par cinismu, jokojot par izvarošanu, :
Par izvarošanu jokot ir tā pat, kā jokot par koncentrācijas nometnēm, bāreņiem un invalīdiem.
Es esmu daudz domājusi, kā jūtas sievietes, kas ir izvarotas, jo arī pašai ir nācies piedzīvot situācijas, kur no izvarošanas šķir tikai pāris mirkļi un man labvēlīgi apstākļi. Es arī pazīstu sievieti, kura pēc izvarošanas un neprecējusies palika stāvoklī un laida pasaulē bērnu. Jā, izvarošanas fakts ir pārmainījis visu viņas dzīvi.
Bet par savu kolēģi domājot - viņš tikai raksturoja situāciju starp diviem pieaugušiem cilvēkiem - un labi, ka ir tādi, kas tomēr cenšas pierunāt, nevis paņem ar varu bez vārda runas. Sieviete morāli jūtas sūdīgi jebkurā gadījumā, ja ir noticis sekss ar cilvēku, kas ne tuvu nav tas, ar ko to gribētos, bet tomēr pierunāšanas gadījumā ir vairāk laika mēģināt atrast izeju no situācijas vai arī ļaut pierunāties. Mazāk vardarbības, mazāk miesisku traumu.
Bet ko saka amerikāņu policisti sieviešu pašaizsardzības nodarbībās? Es gan par amerikāņiem un viņu pieeju lietām nefanoju, bet šim izteikumam es gandrīz pievienojos. "Izvarošanas gadījumā, aizveriet acis un iedomājieties, ka tas ir cilvēks, ar kuru jūs gribētu seksu." Liekas absurdi, bet ja vīrietis ir spēcīgāks par sievieti un sievietei nav iespējas izmantot atsaldēšanas paņēmienus, tad sieviete attiecībā pret sevi izvēlas mazāko no ļaunumiem. Bieži izvarošanas gadījumos tieši pretošanās dēļ tiek iegūtas visnepatīkamākās no traumām.
Pēc bargāku sodu ieviešanas par satiksmes noteikumu pārkāpšanas un avāriju skaitu samazināšanās uz ceļiem salīdzināšanu ar bargu sodu nepieciešamību izvarošanas veicējiem, :
Diemžēl nepareiza braukšana (lai, kas tas arī būtu - agresīva, ātruma pārsniegšana, braukšana reibumā - kas ir pareiza?) nav salīdzināma ar izvarošanu.
Cilvēks pārkāpj satiksmes noteikumus diezgan apzināti - pat ja ir alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Apziņa par sodu, palīdz izdarīt lēmumu braukt vairāk atbilstoši noteikumiem.
Ar izvarošanu ir citādāk - zinātu vairāk Freidu un citus gudrīšus, tad tagad citētu. Bet būs jāiztiek ar manām domām. Izvarošana notiek tad, ja indivīds nevar atrast nevienu citu, ar ko savas seksuālās tieksmes apmierināt savstarpēji par to vienojoties. Lai gan - ir arī cilvēki, kuriem īpašu baudu sagādā tieši izvarošana - dažādos kontekstos - arī ģimenē. Tur jau ir runa par savas varas apzināšanos un spēju kādu pakļaut, paverdzināt, pazemot. Pēdējie - ir slimi cilvēki, kurus jāārstē - tas maksā dārgi, valsti tas neinteresē, tas turpinās. Pirmie, kuri vienkārši nevar atrast seksa partneri - nu žēl tos cilvēkus, viņiem drīzāk jāpiedāvā uzlabot spēju komunicēt un socializēties. Paplašinoties paziņu lokam pieaugs arī potenciālo partneru loks.
Bet principā - es esmu pret izvarošanu un par drastiskākajiem soda mēriem, bet kā jau Tu augstāk komentāros lasīji - kastrēšana nav efektīvākais veids, lai izvarotāju atturētu.
Tomēr vairāk par pieaugušu cilvēku izvarošanu mani satrauc jebkāda bērnu seksuāla izmantošana. http://www.apollo.lv/portal/news/82/articles/39596 Pret bērnu seksuāliem izmantotājiem es neiebilstu, ja izmantotu tādas metodes, kā filmā Kuprainais kalns pret homoseksuālajiem vīriešiem. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}