ciemos bija atbraucis mīļais littleappleman, tad nu vajadzēja redzēt un rādīt šo paradīzes nostūri pēc iespējas vairāk un plašāk, izīrējām mašīnu un pēc dienas izbraukumiem pa visnotaļ tūristisko golden circle ar tumsiņu devāmies skatīties vulkāna izvirdumu. oho, jau būs nedēļa riņķī, jo pagājušo trešdien, kad devāmies, haikinga takas līdz pašam vulkānam bija slēgtas un mēs aizbraucām uz vistuvāk piebraucamo vietu.
pa ceļam mašīnā runājām par to, ka eh, tā tik būtu veiksme, virs vulkāna vēl redzēt ziemeļblāzmu līdz no mašīnas aizmugures izdzirdu saucienu - skats pa kreisi, paskatos, un virs debesīm tiešām atkal dejo zaļa ziemeļblāzma.



un mūsos sajūsma. ābolvīrs priecīgs, jo dikti cerēja, ka paveiksies un nedēļas laikā redzēs auroru, lai gan cerības jau nebija diez ko augstas, dēļ tā, ka nu jau nav vairs īsti sezona, tuvojas pavasaris, kļūst siltāks un aurora vairs nav iknakts parādība.
tā kā mēs braucām uz vulkānu dikti vēlu, ap desmitiem tikai izbraucām, tad uz ceļa pretī trafiks vienkārši ļoti, ļoti busy. un akjel, jelak, jau kādus 80 km no vulkāna redzam uguni un gaismas un dūmus. neaprakstāma sajūtu sajūsma.
izskatās šādi, nu nav nekādi tuvplāni žurnālistu, bet šādas bildes pašam miljons reižu vērtīgākas, protams.



laimīgie vulkānskatītāji. bet tas tiešām ir neaprakstāmi - l a i m ī g a dzīve!
tagad gan tur ir atvērtas haikinga takas un pēc 6 stundu pārgājiena vienā virzienā var tikt dikti, dikti tuvu. jācer, ka erapšens ies ilgāku laiku, jo šonedeļ gluži vienkārši nav laika, kad tur doties