tad vairs nemīl, labākajā gadījumā vismaz netur ļaunu prātu, sliktākajā nīst, vismaz kādu brīdi, bet atpakaļceļa pie mīlestības laikam nav, tik tāda uzsildīta zupa, un cerība, ka aizgājušais vilciens nebija pēdējais, ka rīt būs atkal viens

eh man liekas, ka vienaldziiba ir sliktaakais..

a kaa var bodefineet vai ir vienaldziiba?
tas, ka nesaap un cilveeks ir kljuvis par vienu no paareejiem cilveekiem uz pasaules, vieniigi ir atminjas un lietas, kas ar vinju saistaas? bet arii taas ir taalas. varbuut apzinaati taalas, varbuu nee. dazhbriid vnk liekas,ka esmu noskatiijusies ljoti speeciigu un emocionalau filmu, bet taa nav mana dziive un tagad taa filma saak aizmirsties. vai taa ir taa vienaldziiba?

jaa, es to saprotu tieshi taa. tas ir tas, kad miilestiiba aiziet. manupraat.

man jau gribētos iebilst - ja mīlestības vietā nāk vienaldzība, tad tā nav bijusi mīlestība

un pat ne tikai Mīlestība tā nav bijusi, bet arī ne mīlestība ar mazmazītiņu "m" ne

katrs mees varam meeriit tikai peec savas skalas, spriest peec savas pieredzes. Turklaat katrs mes visu redzam savaadaak.
pat tas, aks vienam ir vienadziba otram ir meociju paarpluudums un otraadak.

vaardi paaraak neko neizsakoshi ir.

to tak neviens negrasās apšaubīt

bet kādās attiecībās tas ir ar teikto?

vienīgais, ko teikt gribēju - ja ir tieši Vienaldzība, un ne naids, sāpes, u.t.t., tad arī pirms tam tur diez vai ir bijis kas īsts .. vai arī mēs tik labi sevi mānīt protam, ka paši tam jau noticam

Tā pārvēršas... vai nu par sāpēm, naidu, tukšumu vai nāvi...