Bet vispār - mana dzive tomēr ir interesanta! Lūk:
Šorīt izstrādāju kārtējo stulbību. Gribēju taisīt mālu masku, tai ir jāliek klāt citrona sula. Nosperu citronu, domāju, ka pustējkarote sulas taču nevienam nebūs tik akūti vajadzīga, tikai mazliet japagriež tās šūnas, lai labāk tek. Aha, tecēja arī, kā nazis cidronā, tā cauri cidronam man pirkstā. Nošņirkstēja vien pret kaulu tādā pretīgā vibrācijā. Pašķīda gan mana, gan citrona sula un es lēnām noslīdēju gar virtuves skapīšiem. Attapos vienkārši neatvairāmā pozā uz grīdas. Roka asinīs, dažas piles arī uz grīdas, pie otras rokas asiņains nazis, zemē asiņaina citrona pusīte, pie tam es virtuvē biju īsā naktskrekliņā, kas kajās stāvot ir pieklājīgs, bet veicot noslīdēšanas manevru, protams, ir uzrullējies līdz pusmugurai. Tiešām labi, ka neviens neienāca virtuvē, pie Aivja vēl draugi :D Domātu, ka es esmu pašnāvību izdarījusi vai ko vēl. No tās pretkaula vibrācijas un šķīdoņa man palika tik slikti, ka atslēdzos.
Te nu mēs redzam divas mācības - ātro karmu par sulas zagšanu un to, ka skaistums tiešām prasa upurus.