26 June 2009 @ 11:17 pm
joprojām prasās pēc lielajām brīvdienām  
šausmīgi patīk rīti laukos. kad var dzirdēt apakšstāva rosību, var simtprocentīgi zināt, ka neko nevar nokavēt, var attaisīt logu un pagulēt vēl, var lēnītēm pasapņot par gaidāmās dienas āra-priekiem, var nelīst, nelīst un nelīst ārā no gultas.
to pašu it kā var darīt arī pilsētā, bet jūs jau zināt, ka TAS NAV TAS