| |
[9. Jul 2025|22:28] |
Nesen te ieliku mūsu gadsimta, nē, šīs tūkstošgades gaišāko prātu izstrādāto toksiskās maskulinitātes tabulu, tagad jāgaida, kad tiks izstrādāta toksiskās feminitātes tabula.
Viena no pusmūža Holivudas aktrisēm pēdējā laikā uzlec it visur ar savu viedokli par dažādām tēmām un, lai gan tam viedoklim nav pilnīgi nekādas nozīmes, viņu tomēr var minēt tajā sakarā, ka tas varētu, manuprāt, būt labs piemērs toksiskajai feminitātei.
Tēvs alkoholiķis, agri nomirst. Nekādi nav viņas vaina, tas skaidrs. Attiecības ar vīriešiem nesanāk, arī nav viņas vaina, skaidrs. Viņa nolemj, ka grib būt māte, bet nu negrib, lai kāds vīrietis vispār būtu iesaistīts, ok. Adoptē 2 bērnus, bet viens no viņiem ir puika, kurš, visticamāk, izaugs par vīrieti. Big red flag. Taču par laimi viņš 3 gadu vecumā pasaka, ka viņš nav puika, phew, krīze novērsta. Viņa priecīgi stāsta kā viņas bērni iet ciemos un tad nāk mājās un dalās pārdzīvojumā par to kāds tur ciemojoties ir bijis kaitinošs tēvs un cik labi ir tas, ka viņiem tēva nav.
Viņa ir aizvadījusi gadus ejot pie psihoterapeitiem. Šķiet, ka tas ir tikai skādējis, varbūt, ja nebūtu iets, rezultāts būtu labāks.
Kaut kad nesen noskatījos Pītersona analīzi pasakai par Sniegbaltīti un tur vienā momentā izskanēja apm šāda frāze: ordinary masculinity stops pathological femininity. Aktrises stāsts šiem vārdiem liek gaiši iemirdzēties. |
|
|
| Comments: |
Var nīst nēģerus, žīdus, sievietes, vīriešus, ticīgos, neticīgos, bagātos, utt sarakstu var turpināt.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 10. Jūlijs 2025 - 08:48 |
|---|
| | | (Link) |
|
abstrahējoties mūsos visos ir daļiņa Mechahitlera.
Kādreiz, šķiet, bija *gatavi cilvēki*, kuriem nevajadzēja nekāda veida terapeitus un viņi varēja kontrolēt savas pārējās patvaļības blaknes.
ŠĶIET! ome tāpat nesaprastu.
Iemācītā bezpalīdzība ar izeju uz tēva(vīrieša) vainošanu visā. Labvēlīgas izmaiņas iespējamas tikai atzīstot savas kļūdas. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}