Kad larva prasiija mayai par mani, maya teica, ka es esmu nabadziigs. Man bankaa tajaa briidii bija pasha nopelniiti triis tuukstoshi latu, vinja taa padomaaja varbuut taapeec, ka es atnesu nabadziigu cienastu, kad gaaju ciemos, man bija sarezhgjiijumi ar zhestiem, ar veerienu, es biju taupiigs, kas buutiibaa ir veel sliktaak, jo biezhi aizskaara. Tagad es naudu teereeju vieglpraatiigaak un tam ir savi plusi un savi miinusi, jebkuraa gadienaa teereet uz sevi ir dumji, es maksaashu sev rakstniekam un tad lai tas dziivo boheemaa kaa jau rakstniekam pienaakas. |