Lielajā runāšanā manu jautājumu atstāja kā pēdējo (desertā - tā mani pieteica), tikvienkā 10 minūtes runāšanas, tagad problēmu drīkstu aizmirst, atnācu atpakaļ, novilku zeķes un kurpes, atpogāju blūzītei pāris pogas (es šodien esmu baltā blūzē un melnos svārkos, viss tāds 1.septembris, trūkst tikai gladiolas un matu lentes). Un nupat sajutos, ka esmu pelnījusi atlikušo dienu brīvu.