nesen piecēlos ar tādām galvassāpēm, ka tas man nopietni liek apsvērt domu nedzert vairs.
ūūn... now it's gone. tā ir ar tām apņemšanām. ja daudzi parasti apņemas nesmēķēt, es vienmēr apņemos nedzert. nekāda gribasspēka, meitene. par aizgājušo nedēļu. trešo reizi noskatījos mūziķu/aktieru kopīgi iestudēto izrādi. fakin, tie cilvēki ir talantīgi. un kad es uzzināju, ka mūziķi dziesmas rakstījuši paši, man atkarinājās žoklis.
trešdien mākslas nodarbībā salām laukā trīs stundas, jo māla krāsnī (es pat nezinu, kā to sauc) cepām visādus māla traukus (kurus paši saķepinājām) un tā. atsalu, smirdēju pēc dūmiem, bet bija tik jauki enīvei - skanēja mūzika, dejojām pa pagalmu, lai nebūtu auksti, un dzērēm kakao ar putukrējumu.
ceturtdien bija kaut kāda jocīga savākšanās, kuras laikā runājām par integrāciju. nu, ķipa, tāpēc, ka jaunie studenti brauc svētdien. tad ftw, neizpratne. visi sēžam kopā vienā čupā, sagūlušies viens otram uz kājām un galvām. čalis man blakus nepārtraukti mēģina saņemt manu roku un bezmaz pielipinājis acis manai sejai (un krūtīm - vīrieši). vakardienas ballītē nevarēju ne atkauties. tā es saprotu, ka, iespējams, te nekāds celibāts nesanāks.
vakar adventure cross nodarbība mani gandrīz izārdīja pa vīlēm. skrējām, lecām, rāpāmies un visādās tādas lietas mežā, man tagad zilas rokas un kājas no visādiem zariem un kokiem, kuriem bija jārāpjas pāri, turklāt saskrāpēta seja. pēc nodarbības līdām aizsalušajā ezerā. tik auksts te vakar bija (nu Dānijai auksts, kādi desmit grādi mīnusā varbūt :D), ka, izkāpjot no ezera un stāvot sniegā, likās - tātad tagad tikai neatstiept kājas no ausktuma. jā, ok, don't panic, ja tavas kājas vairs nestrādās, we live in a wonderful world. tad kādu stundu vārtījāmies pa saunu. pēc tam vajadzēja sagatavoties izstādei, kuru rīkojām ar savām gleznām un keramikas vāzēm, laivām un mājām. vakarā sākās Jaunā gada sagaidīšanas (jo, tā kā pirmdien sākas nākamais periods, tad atzīmējam vecā beigšanos) svinības. vakariņās visi ieradāmies neticami skaisti. visi piegrūda māgas un gājām rādīt mūsu mākslu. apšokējos, jo cilvēki mani apbēra ar komplimentiem (ne par keramikas darbiem, protams, mālam es nepatīķu, un viss, ko mēģinu uztaisī, beigās izskatās pēc sūda), četri cilvēki jau kaut ko grib nopirkt, citi grib, lai es viņiem kaut ko uzgleznoju - galīgi jokaini, neesmu pieradusi pie tādas uzmanības vai slavināšanas, pilnīgi gribējās ielīst stūrī, lai mani neviens neredz.
pēc izstādes slājām uz 'bāru', kurš, starp citu, visiem nobalsojot, ir nosaukts par 'bar røv' (tulkojams divējādi - bārs 'pakaļa', kā arī 'plika pakaļa'). nezinu, kādā sakarā tik stulbs nosaukums, bet vismaz labāks par iepriekšējo. pusnaktī pienāca Jaunais gads un visi mani apsveica dzimšanas dienā (1.janvāris, you know). :D tā apdzēros spēlējot dzeršanas spēles, ka viena mēness vietā redzēju divus. pusnakti runāju ar dredainu čali, kurš vietējā izrādē spēlēja bungas (esmu galīgi metusies uz mūziķiem). gandrīz jau savā ierastajā dzēruma neprātā uzvedu viņu uz savu istabu, bet tad veselais saprāts izlīda no pakaļgala un mani atturēja.
šovakar ir pidžamu ballīte. visi bārā sēdēsim un smelsim pidžamās, kam sekos kopistiska vārtīšanās pa grīdu, jo paredzēs gulēt visiem kopā vienā telpā.
vienmēr esmu baidījusies, ka sākšu rakstīt garus palagus bez nekādas reālas nozīmes. šeku reku, tagad vienīgais, kas nāk ārā ir randoma verbālā caureja.
P.S. šodien brīnišķīgs laiks laukā, galīgi apncicis bija pelēkums un snigšana. ja nenobojāsies līdz vakaram, tad varēs redzēt ziemeļblāzmu moš.