smadzenes turpina pārtikt no domu atkritumiem un citu atgremojumiem. ir slikti, par to, kas iepeld manī, kā to apstrādāju un kādu pēc tam to izgāžu. par daudz bezjēdzības. paraudi vēl publiskās dušās tikai tāpēc, ka agrāk runāšana bija par vārdu spēlēm, ķircināšanos un 101 interesantu veidu kā piemeklēt vārdu sajūtām, tagad par izmisīgiem mēģinājumiem nepārraut kaut kādu saikni starp to, ko patiesībā domāju un ko pasaku, ka tik nesamelot, ka tik nesamelot. tuvākajā laikā kaut kāda uztveres daļa mainīsies vai arī nojukšu, jo nesanāk koncentrēties ne uz elpošanu, ne uz sajūtām un katrs mēģinājums sevī iedziļināties, mani iemet personīgajos getliņos.