te

Pēdējā laikā labprātīgi apkraujoties ar darbu kaudzi (mācība nākotnei: necelt to, ko nevari nest, bļe), tomēr nevarēju palaist garām notikumus, kādo mani droši vien pamatīgi saviļņotu pēc gadiem trīsdesmit. Tiesa, es ceru, ka ne.

Pirmkārt, jau nedēļu notiek kanalizācijas remonts kā rezultātā tikpat ilgu laiku nav karstā ūdens. Un nebūs līdz nākamās nedēļas vidum. Rezultāts? Izlietnē ir sakrājušies gandrīz visi mani trauki (neaiztikts ir palicis tikai gigantisku apmēru šķīvis un viena apakštasīte), pats esmu netīrs, jo aukstā ūdenī varu piespiest sevi nomazgāt tikai seju un rokas, bet liela apjoma ūdens vārīšanai esmu par slinku. Rīt gan laikam tomēr vajadzēs kaut ko pasākt. Tas jau sāk apriebties arī pašam.

Vakar (ā nē, jau aizvakar), pārnākot no universitātes, pamanīju, ka mistiskā kārtā mājai podjezdu priekšā ir parādījušās dzelzs durvis ar kodu. Protams, es nebiju zinājis, ka tiks taisītas tās durvis - un arī par kodu neviens nebija ziņojis (vēlāk pārbaudīju - arī koridorī nekur nebija zīmīte ar uzrakstītu kodu or smth). Bija nepieciešama pastiprināta zvanīšanās, līdz noskaidroju. Diemžēl tas nav 29.

Ceturtdien biju aizgājis pie acu ārsta - pirmo reizi četros gados, jo caur "brāļa-sievas-brāli" izdevās dabūt 20% atlaidi visai tai padarīšanai. -5,5-0.75=-6.25. Patiesībā labāk, kā biju gaidījis. Ja tā turpināsies, 10 dioptriju robežu pārsniegšu tikai 40 gados.

Pēdējā mēneša laikā esmu arī piedzīvojis iespaidīgu matu izkrišanas uzbrukumu, ar kuru varētu lepoties ikviens sētas kaķis. Pēc mazgāšanās parasti varu veselu kušķi izņemt no tā sūdiņa, kas ir kā starpposms starp vannu un kanalizāciju. Pie tam tas sākās pēc tam, kad iegādājos Palmolive Active Strong šampūnu - lielākoties tāpēc, ka viņam bija ābolu aromāts, kas pwns. "Unikālais šampūna sastāvs maigi mazgā matus un iesūcas katrā matu šķipsnā, padarot tos spēcīgākus un spīdīgākus". Bļe. Par spīdumu nezinu un iesūkšanos nezinu, bet "spēcīgākā" daļai īpaši neticu. Kaut arī varbūt tas atbrīvojas no vājākajiem matiem, lai paliktu krutākie. Matu evolūcija. Drīz izskatīšos pēc brock or smth.

Btw, runājot par reklāmu uzrakstiem uz dažāda stuff'a, kas bieži vien atgādina apdauzīta piecgadnieka skricelējumus. Šodien (t.i., vakar) izlaboju vienu kaut kādas ūberkrutas audiotehnikas firmas reklāmu. "Visi *** audiokomponenti atrodas uz audioinženieru piramīdas virsotnes, pateicoties komplektējošu, izdarītu uz *** rokas samontējumam un kvalitatīvai parametriskai izraudzīšanai." "Dziļi pārdzīvojumi iekšķīgi, skaņu vibrācijas, kas iekļūst jūsu ķermenī un dvēselē, - tā ir likteņa dāvana, par kuru slepus sapņo katrs." Iepriekš to bija tulkojis mans draugs, kurš latviski gan runā bez jebkādām problēmām (lai arī ir "krievvalodīgais"), tomēr rakstot ieslīgst šādos brīnumos, kurus nekad nebūtu izteicis dzīvē. What gives? Iespējams, tā ir pastiprināta vēlme uzrakstīt izteikti smalki un "reklāmiski", kas saķēzī pat labākās domas. Tomēr jāapbrīno arī uzņēmumu gatavība uzticēt svarīgu materiālu tulkojumus uzticēt valodu nepārzinošiem cilvēkiem. Ok, šajā gadījumā tulkotājs bija audiotehnikas firmas īpašnieka brāļadēls un, lai arī tā ir ekskluzīva firma, principā tur strādā tikai pāris cilvēki, kuru vidū nav neviena latvieša. Bet laukos mūsu ķīseļu/cietes ražotāji ar 80 darbinieki, no kuriem 90% ir tīri latvieši, lika jauno ķīseļu iepakojuma uzrakstus no angļu valodas iztulkot to receptes radītājai, kas 1) ļoti minimāli zina angļu valodu; 2) diezgan slikti pārzina arī latviešu rakstu valodu. Wtf? Tolaik gan es vēl dzīvoju turpat un tulkojums tapa bez aizkavēšanās. Bet mani patiešām kaitina šāda uzņēmumu nevērīga attieksme pret reklāmu.

Jā, un nesen beidzot nopirku arī divas grāmatas latviešu - tiesa, tikai tāpēc, ka bija pieejamas bez uzcenojuma. Pašlaik lasu D.B.C. Pjēra grāmatu, kuras tulkotājs (kaut kāds Allens Pempers - wtf?) daudzos fuck tulkoja kā sasodīts. Šķiet, visā grāmatā ne reizi neparādās tik labskanīgais vārds piedrāzt. Ģimeniskā versija or smth.