Oktobris 19., 2004
| 17:59 "Tu esi atbildīgs par to, kuru esi pieradinājis." Skaisti vārdi, bet pilnīgas muļķības. Cilvēki par to jūsmo, jo visa tā grāmata ir tik skaista - mazais princis un mazā lapsa, un ik reizi, kad labības lauks viļņosies vējā, es domāšu par tevi, jo tu esi mani pieradīnājis. Un tagad tu esi atbildīgs. Bet tā nav. Jo es esmu tā mazā lapsa, kas ir pieradināta, kurai pat labības lauku vējā nevajag, un tu neesi par mani atbildīgs. Es esmu tā mazā lapsa, par kuru tu zināji: ar viņu viss būs kārtībā. Viņa mani mīl. Bet mana roze, viņa tak neko nejēdz, viņai kāpuri lapiņas apgrauzīs. Viņa tak ir tik skaista, un viņas saknes tik vārgas, un stikla kupols pāri. Par to tu esi atbildīgs, ne par mazo pieradināto lapsu, kas paliek alā labības lauka malā. Uz kraujas.
Cilvēks ir atbildīgs vai nu par visu - par visu, kas notiek, vai arī tikai par sevi. Bet nav nekā tāda kā atbildība par dažiem indivīdiem. Es atbildu par sevi. Es esmu sarkana lapsa. Tava roze vēl nav izaugusi, viņa ir gandrīz-roze. Tāpēc tu par viņu rūpējies. Tāpēc tu par viņu atbildi. Jo viņa nespēj atbildēt par sevi. Un te es palikšu. Tepat uz kraujas. Ir daži kāpuri, kurus tu nenogalināji, lai būtu tauriņi. Un šeit tie tauriņi meklēs sev mājas.
|
Comments:
bet lapsa jau zin kā ir būt pieradinātai... un viņa zin kā sāp... un viņa zin, ka Princis nepaliks.... bet grib sajust to mazo laimes brīdi. sajust un tad raudāt.
Patiesībā man roze vienmēr likās untumaina un besīga un par lapsu es pat raudāju, kad pirmo reizi lasīju to grāmatu... redz, bet dzīvē visbiežāk tieši tā arī gadās.
Mēs daudzas savā būtībā esam lapsas.
Un neviens negrib nest atbildību.
negrib. un nafig vajag, anyway? tā bija lapsas izvēle, ne viņa. t.i., viņš nepiesējās lapsai ar tekstu "a davai es tevi pieradināšu", lapsa teica "tu būsi tas, kas mani pieradinās". tā ka mazajam p. arī nevajag būt atbildīgam par lapsu. un par rozi, lai cik viņa besīga arī nebūtu, viņam ir jābūt atbildīgam. vismaz līdz tam brīdim, kamēr roze pati gribēs būt brīva.
jo, sasodīts, tas, ka kāds ir "atbildīgs" par tevi, padara tevi savažotu. tu nedrīksti nomirt un nedrīksti nodarīt sev pāri, jo ne jau tu būsi par to atbildīgs, bet tas otrs. un tas nav priekš manis. priekš rozēm varbūt. bet es sen neesmu bijusi roze, un tad, kad es biju, tas diez vai nāca man par labu.
Tu mani saapini. Man patika taas rindas. Mani tas aizkustinaaja un es ar lapsu un rozi dziivoju sveetaa mieraa - jo neesmu neviena no vinjaam.
liidz sagribeeshu pati, ko mainiit!
btw. No Mazaa princha vismiiljaakaas tomeer pashas beigas, kur Mazais mirst (pa jokam) ... tas ir kuul, paarliecinaat savu tuvaako, ka tava naave nau pa iistam!
Domā, es būtu par to rakstījusi, ja man nepatiktu tās rindas? Es vislaik ar to esmu dzīvojusi - tu esi atbildīgs, atbildīgs, atbildīgs par to, ko esi pieradinājis. Līdz vienā brīdī sapratu, ka ar to es pazemoju cilvēku, kurš ir pieradinājies. Jo viņam ir pašam sava dzīve un sava atbildība (atskaitot, protams, tos, kas nespēj par sevi atbildēt). Un, ja es domāju par tiem, kas ir pieradinājuši mani, tad vēl jo sliktāk. Tad gribas tēlot, ka ar mani viss OK, lai tikai viņi nedomātu - vot, tagad es esmu atbildīgs par viņu. Jo gadās, ka cilvēki tā tiešām domā ;) Vai arī es vnk mēru visus pēc sevis
Es nezinu. Ja pavisam godiigi, es nicinu tos, kas ljaujaas pieradinaaties! vinji ir vaaji. Es nee! Es pati izveelos savus Mazos Princhus un nometu liekuliigi miiliigo smaidinju liidz ko vinji man ir apnikushi. Nu jaa, nicinaajums saakas tajaa briidi - par to, ka pieradushi un par to, ka ljaavaas domaat, ka ir mani pieradinaajushi:))) Sen senos laikos es biiju pa iistam pieradinaata, bet tas biija sen un taa vairs nau taisniiba. Kaa tu domaa - taa pa iistam pieradinaas tikai vienu reizi? Pirmo? Peec tam tikai aiz atbildiibas sajuutas, vai vainas sajuutas, vai veel kaadas nepareizas sajuutas tas viss notiek?
doch. mazā lapsa arī izvēlējās pieradināties. un ar to viņa bija spēcīgāka par ikvienu, kas neļaujas pieradināties, zinot, ka sāpēs, zinot, ka nāks diena, kad nepietiks ar atmiņām un labības lauku. izvēlējās to, zinot, ka tas var viņu iznīcināt. jo tas bija pa īstam. un katru reizi ir pa īstam. ko nozīmē "vienu reizi"? katra reize ir vienīgā. cilvēkam nepiemīt ilgstamība visa mūža garumā.
Bet, japareizi atceros - lapsa to gribeeja, bet Mazais Princis nee.... cik tipiski vechiem... Man liekas, ka pirmo reizi ljaujoties pieadinaaties un peec tam deabuunot pa paklaju, cilveecinjsh.... vai lapsa kljuust piesardziigaaka, ierobezjo pieradinaataaju skaitu vai ierobezjo savas emociijas... Nu viennoziimiigi, pirmaa reize ir pa iistam, paareejaas.... gruuti buus.
nez, es laikam vairāk baidos no tā, ka kāds varētu pierast pie manis, nevis pie tā, ka es pie kāda varētu pierast. that's the other side: es biju lapsa, tagad man pēc visiem karmas likumiem tiek piespēlēta mazā p. loma. un tas, kā es ar to tikšu galā, jau ir cits jautājums.
nez,,, kaada sajuuta esot gan lapsas gan mazaa princha aadaa vienlaiciigi...
man liekas, ka cilveeks abaas aadaas vareetu justies gauzjaam vaajsh un nedrosh:)
kas tev tie par kritērijiem, nu gluži tāpat kā dark_entrantam: stiprs=labi, vājš=slikti, blablabla. man liekas, ka tas nepavisam nav būtiski. kamēr tu izdzīvo. plus spēks jau ir nevis iekš tā, ka tu neuzdrošinies nonākt bīstamās situācijās, bet iekš tā, ka tu spēj tikt ar tām galā.
oi oi oi - pliiz nebaaz mani vienaa maisaa ar dark_entrant. muusu domas ne ieksh kaa nau pat liidziigas. vnk... nu nez, bet taa jau ir - nau forshi, ja nejuutu pamatu zem kaajeleem... man patiik kontroleet situaaciiju. ja tas taa nav - juutos suudiigi. ja juutu, ka tas taa buus - muuku.. ee tas laikam arii vaajums, bet mazaaks:)
mazāks par ko? vienā maisā ar dark_entrant nebāzīšu, viņam ir meitene :D bet atieksme pret spēku un vājumu jums ir līdzīga, tikai viņš to nedeklarē šādā formā.
es zinu, tas biija domaats paarnestaa noziimee:)) aj, lai paliek, es neatkaapshos no sava un tu liekas arii nee.
man domaat, ka vaajumus var iedaliit lielaakos un mazaakos. un mazaak ir jaakaunas, ja muukot no liela un iespeejams letaala vaajuma izraadi vaajumu... pilniigs murgs liekas sanaaca:))))
neatkāpies, neatkāpies, es tik vēl noformulēšu savu attieksmi: spēcīgāks gala rezultātā ir nevis tas, kas izvairījies no vājuma, bet tas, kas vājumu piedzīvojis un pārvarējis. vot.
bet man spēks/vājums nav būtiski kritēriji anyway.
ha! tu nonaac pretrunaa ar sevi liekas,... miilestiiba ir vaajums, ljaushana ar sevi manipuleet ir vaajums, bailes no pameshanas ir vaajums - un tas viss tur ir! taapat tur ir siltums, buchas, saulespukjes, medus, miers un labsajuuta, ko mees taa veelamies, - so aizmukt no taa visa ir gruuti! ja tev tas izdodas - malaciitis, tu no taa izvairiijies.. BET tu muki, a jebkura mukshana ir mukshana neskatoties uz to, kaapeec tas notiek... so... saki STOP, kad juuti, ka es braucu auzaas!
stop stop STOP STOP STOP! no kā es muku? no mīlestības? es? kurā brīdī & kad, es šitādu pasākumu neatceros :P
jā, es varu aizlaisties no attiecībām, ja redzu, ka nespēšu dot cilvēkam to, ko viņam vajadzētu no manis saņemt, ja jūtu, ka nemīlu viņu, bet tas ir fakin viņa paša labā, nevis manā - t.i., es negribu nostādīt sevi spēka pozīcijās un to otru vājuma pozīcijās (un arī tas ne vienmēr; t.i., teorētiski es pat varētu pieļaut šāda veida attiecības) un jā, es varu aizlaisties tāpēc, ka zinu: vēl solis uz priekšu, un es vairs nespēšu sevi kontrolēt un nodarīšu kādam pāri. un atkal tas nav mana vājuma pēc, bet tāpēc, ka es negribu citiem darīt pāri.
niii.... tas biija tiiri teoreetisks vaajuma apraksts... ne par tevi un ne par tavu kaiminjieni:) mukt, ja juuti, ka nemiili kaadu? nafig??? uzliec miiksto uz dziivo taalaak. jaamuuk ir tad, ja juuti, ka saac iemiileet, vot tad ir nepatikshanas - tas ir vaajums kuru nevajadzeetu pieljaut. Jo taas emociijas iztuksho tevi. Viens mirklis un tu vairs negribi neko citu... nu es miilestiibu saliidzibnaat varu piemeeram ar heroiinu... ja tev ir izdevies vienreiz tikt no taa valjaa... nu nekjeries vairs pie adatas - atkal buus koma, tikai bez garantiijas, ka izdziivosi.
ph. man patīk riskēt. un man nepatīk uzlikt mīksto cilvēkiem, kas mani mīl.
Man atkal nepatiik, ja manu buusim tikai draugi uzskata par laushanos vai veel ljaunaak - izliekas, ka nedzird! baac, vot tas kaitina.. a ignoreejot kaada (tjipa) miilestiibu, es tikai izdaru pakalpojumu vinjam. taa mazaak saap - nav garu sarunu (ko atcereeties) un smagu nopuutu (kuru deelj vajadzeetu dzert) vai nepildiitu soliijumu (par kuriem paarmest)...
btw. es veidoju stilu tikai un iebraucu auzaas...
esjaudomāju :) nu jā, man ir līdzīgi, un tāda tipa ignore es uzlieku. bet man nav vienalga.
Nu vienalga nau nekad... NEKAD! n-e-k-a-d... bet ir jaajuut, kaa ar kuru apieties... nu taa, lai nesaap... a ar ignore saap mazaak visbiezjaak... |
|
|