No mind could know which problems suits you most precisely than that of yourself. :>

(Reply to this) (Thread)

Precīzi.
Bet tik un tā - citi tachu kaut kā spēj mierīgi dzīvot un neradīt sev problēmas tad, kad viss ir daudz maz kārtībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Liela daļa man zināmo cilvēku arī ar domāšanu kā tādu pārlieku neaizraujas. Maybe to think is to self-inflict the pain, but, even in such a case, I would never give away this cursed gift.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, mācēt domāt ir lābi. Bet diezgan kaitīgi ikdienā. Kad par daudz domā, tad rodas problēmas, aha. *Iet pierakstīties uz matu balināšanu*

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Toties nedomāt ir tik garlaicīgi, it īpaši, ja tas ievelkas ilgumā, un problēmas piemeklē arī tos, kuri ar nolūku nedomā, un, bieži vien, šķiet - tieši nedomāšanas dēļ. When choosing between two evils, it's naturally to choose most pleasant one. Un pēc matu balināšanas gan nav nekādas vajadzības, if my words have some weight. :>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī fakts. Tad vismaz jādomā tā uzmanīgāk.

" Un pēc matu balināšanas gan nav nekādas vajadzības, if my words have some weight"
Mājiens uz faktu, ka arī bez tā esmu gana blondīne? : D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vismaz man vienmēr sanāk neuzmanīties, tīši vai netīši.
Tas drīzāk bija mājiens uz faktu, ka, mēģinot mainīt kaut ko, kas nebūt nav jāmaina, to, visdrīzāk, var tikai sabojāt. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā, aptuveni 11 gadu vecumā mēgināju balināt šķipsnas. Ārprāts. Sabojāju ļoti labus matus. Bet vismaz noskaidroju, ka tie netur tādu ķīmisku sadismu.

(Reply to this) (Parent)