|
marts 10., 2016
 | 22:30 - nacionālā "komentārs no.4" [ģen]
jo biežāk eju, jo mazāk ko rakstīt
jauks izrādes iesākums ar dambretes spēli(pati spēles maniere likās šaubīga) starp diviem vizuāli pilnīgi pretējiem tipāžiem no kuriem liuziniks izskatās pēc kaut kāda 19. gs. tēla vadmalas biksēs un otrs ir aniņš no gapoljēriem kurš izskatās pēc ASOS.com modeļa.
pēc meitenes(agnese cīrule) ierašanās, kura svaru kausus ietērpu kaujā nosver par labu paviljona parpalām, uzrodas milzumlielā dramatizējuma problēma, jo telpā ir sakrājusies veca nerūsējoša mīlestība un trešais ritenis jebšu šīs nerūsējošās un pierakstītās mīlestības redaktors.
pašam gan pārāk daudz patika tie pāris citāti par atmiņu pierakstīšanu un sieviešu kategorizāciju, ka pa īstam sāku domāt, vai tāds sebastjans kurš ar tādām lietām nodarbojas ir legit izdevis tādus traktātus, vai arī tas viss ir kilkagora iztēles auglis un atliks vien lasīt to padevēja dienasgrāmatu.
ā, protams prieks ka nacionālajā beidzot ir lakonisks telpas iekārtojums - gan pēcmēģa diskusijā pieminētie kontrasti starp melno un balto, gan emm.. viss smukais kas bija, bija melns vai balts. un subjektīvi forši liekas ka redz skatuves sienas. un tantes/klavieres spēlējošais dzērves tēls (sniedze prauliņa).
beigas un pēcvārds arī diezgan efektīvs, fantāziju var pavērt plaši.. kā arī pēdējā ainā cīrule ar ūsām un top hatu.. gluži kā orvela dz. fermā.
šodien jau pietika ar divām filozofijas lekcijām, 45 minūšu pārrunām ar kažociņu un gadu jaunākām paziņām no kurām arī neko nesapratu
nu mīnuss droši vien tas, ka tikpat kā nevienā brīdī nevarēja ievilkt gaisu un ielikt kādas pāris atslodzējošas minūtes. uz beigām gan bija pāris smiekliņi, jo šitie uz dzimumlīdztiesību orientējošie citāti ko tādu izraisa.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
