Prāta Vētra nav gluži mana mīļākā grupa, bet kaut kas pievelk un piesaista. Tā ir tāda sirds grupa.. kā asins grupa - patīk vai nepatīk, bet ir un bez tās nevar.

Kad mācījos skolā, man ļoti nepatika iet uz kori.
Bet tagad, kad tik daudz koncertu un festivālu, kur tik daudz jākliedz un jābļauj un skaļi jādzied līdzi, jūtos ļoti pateicīga visai tai koru darīšanai, jo nekad nav tā, ka nākamajā dienā nevarētu parunāt, un man neliekas, ka tas būtu tāpēc, ka par maz bļauju..

Un jau atkal kāds dara to, ko es gribu darīt. Kāpēc? Vai pareizāk, kāpēc es nedaru to, ko es gribu darīt, bet dara citi?
Kas man pa problēmām????