Svētdiena, 6. Feb 2005, 17:22
Mājiens ar mietu?

Otro reizi aptuveni pus gada laikā man piespēlē - piespiež paskatīties no otras puses.
Joprojām diemžēl nezinu atrisinājumu. Vienīgais, iespējams, ka vajag nogaidīt. Ļaut otram un pašam sev padomāt, tiešām kādu nedēļu vai divas likt viens otram mieru.

Dīvaini bet fakts, ka pēc "izšķiršanās" pāris saprotas daudz labāk, uzzina viens par otru vairāk nekā pirms tam. Pati to esmu piedzīvojusi.

Šobrīd skatoties no malas šķiet, ka to vajag izdzīvot, šis laiks ir jāizbauda un jāizmanto.. jo tas tomēr ir mazliet citādāks skats uz to otru cilvēku un sevi, mazliet no ārpuses.

Protams ir grūti skatīties un gribas kliegt uz tiem diviem, kas mocas paši sevis dēļ, bet nevajag teikt, ka viņi ir stulbi un citus apvainojumus - tie, kas ir tur iekšā visbiežāk arī tad, ja ar prātu saprot, nevar paši izdarīt tik gudri, kā būtu jādara.

Bet es tik un tā nezinu šai situācijai atrisinājuma.. jau kuro reizi man tiek piespēlēta šī izrāde, lai paskatītos un padomātu (lai palīdzētu?)... nezinu pie kā man jānonāk, bet... es ceru, ka tas nav mājiens ar MIETU :)

Mīlu,
Ieviņa.
Garastāvoklis:: njamm
Mūzika: don't worry be happy
 ir doma | 2 raksta

Svētdiena, 6. Feb 2005, 19:48
[info]nymphe

es uzskatu ka palīdzēt nav iespējams un ja būs tad tas notiks pats no sevis , arī bez tavas palīdzēšanas . esmu veljorojām neziņā par to ko man vajadzēja saprast kad mani gandrīz notieca mašīna bet - samirkušais balodis un uzraksts uz sienas mani apturēja - manā vietā cieta cits cilvēks , kapēc tā un kas man no tā būtu jāsaprot , veljoprojām nezinu :) bet domāju ka pienāks laiks un es sapratīšu , tāpatās kā tu sapratīsi . ir daudzas lietas kas liek apstāties un vienkārši apdomāt savu pieredzi un dzīvi , iespējams lai tu pati nepieļautu tādas kļūdas nākotnē ( kaut arī veljoprojām uzskatu ka katram ir savs noteikts ceļš - var mainīties tikai tas kas ir mazsvarīs tb tavas dzīves kvalitāte , bet kopējos vilcienos tu nespēsi apiet to akmeni aiz kura tev jāpaklūp )
Diskusija - Atbildēt

Svētdiena, 6. Feb 2005, 22:51
[info]halina: Par balodi!

Es to Tavu rakstu izlasīju un atceros, ko ar to sapratu. Godīgi sakot uztveru to joprojām aptuveni šādi:
/pag, uztaisiishu kakao aatri/


tātad: Tu prati uzklausīt dabu un augstākos spēkus, kad tajā pašā laikā kāda sieviete savu zemes rūpju pārņemta skrēja pāri tai ielai neskatīdamās.
Es neuzskatu, ka tai bija jābūt Tev. Domāju, ka tas ir ĻOTI uzskatāms piemērams pārējiem par to, ka brīžiem tomēr ir jāprot atiet no ikdienas "jādara, jāiet, jābūt, jāskrien" sindroma un nedaudz ļauties tam, ko mums mūsu sargeņģelis (nu vienalga kas) grib pateikt (vai arī ļauties tai plūsmai, kur mūs liktens patiesībā ved, nevis skriet tur, kur mums šķiet, ka mums "jāaizskrien").

//nu nav diemžēl man tāda talanta - izteikties. Bet centos kā protu :) Ņem par labu!

Ieviņa.
Iepriekšējais - Atbildēt