magnolia - Mana māsa Vientulība. [entries|archive|friends|userinfo]
magnolia

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Mana māsa Vientulība. [Oct. 20th, 2003|04:26 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[mood |***]
[music |***]

Jūtu, ka rudens ir atnācis līdz manīm, tomēr. Tvarstās gar sirdi ar savu drēgno roku, zīmē tumšas, peļķainas ēnas jau tagad, kaut arī aiz loga vēl spīd saule.
Vientulība ir atgriezusies – mana pelēkā, skumjā māsa. Sen neesmu Tevi samīļojusi, sen neesmu Tev lakojusi kāju nagus katru savādākā košā krāsā, sen neesmu sildījusi Tavas vēsās, pārsalušās rokas. Sen Tavā Tukšumā neesmu dēstījusi smieklus, smaidus un gaismu, un gleznojusi krāsainas puķes, kurām nekaitē salna. Esmu pārāk ilgi atstājusi Tevi novārtā, mana mazā meitene! Laimīgi un bezrūpīgi smējusies, dāvādama citam Tev domāto maigumu un siltumu.
Es nāku atpakaļ, Gicīt, mana mazā, skumjā meitene. Zeme ir drēgna, bet Tev ir basas kājas... Jau zilganpelēkas kļuvušas...
Kā gan es nepamanīju? Kurā brīdī es pametu Tevi vienu?
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]fragile
Date:October 20th, 2003 - 05:17 pm
(Link)
vientulība ir vissaudzīgākā, vispatiesākā un nepanesamākā esamības forma. kad esi saaudzis ar vientulību saknēs, kļūsti nedalāms.
[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:October 20th, 2003 - 05:48 pm
(Link)
Jaa, kljuva skumjaak, bet labaak, patiesaak peec shii posta, kursh gan cits mani samiiljos, ja ne es pati sevi tagad.
Kaarteejais sods par to, ka aizmirsu pati sevi un paareejos manus cilveecinjus,un kaadu citu nostaadiiju par vissvariigaako cilveeku uz pasaules.
Un vinjsh tam nenoticeeja, un labi vien ir. Taa nedriikst,zinu; bet atkal un atkal iekriitu tanii pashaa bedree.