| Fraktālais Penrose |
[Jun. 6th, 2025|09:26 pm] |
|
Klausīties Penrose, īpaši pēdējā laika lekcijas, ir kā skatīties Mandelbrota niršanas vizualizācijā. Viņa apziņa virzās uz kvantu realitātes iemiesošanu, noteikti. Es nevaru teikt, ja esmu godīga pret sevi, ka visam varu izsekot. Bet tas, kam varu, ir intriģējoši. Domāju, ka liela ietekme ir viņa labi mīlīgi nostādītajai balsij.
Kā jums šķiet? |
|
|
| Comments: |
Viņš ir drusku neprecīzs, kvantu procesi arī ir skaitļošanas procesi, turklāt Penoruzs joprojām turas pie savas iemīļotā Penrouza-Hamerova mikrocaurulīšu (microtubules) molekulārās kvantu superpozīcijas skaitļošanas hipotēzes. Šai hipotēzei galvenais trūkums- lai tas strādātu vajag stabilus kvantu superpozīcijas stāvokļus kuri ir iespējami gandrīz tikai ultrazemās temperatūrās, kas nav dzīvu šūnu gadījums. Tur ir daži izņēmumi, bet ne tādās molekulās kādas ir olbaltumvielaas.
Bet tu, nezinu, pamanīji, ka viņš nemaz to nepieteica kā savu un vispār runāja par to tā, it kā nupat ar to pats būtu iepazinies? Tajā pašā laikā, nepārtraukti, norādot uz visiem citiem konceptiem, kas ar to ir saistībā, un ne vienmēr pabeidzot? Viņu klausoties man visdrīzāk nesas prāts pastudēt Vitgenšteinu.
Jā tas ir drusku jocīgi jo hipotēze veca. | |