Atkal ar mammu bijām dārzā.
Jā, un atkal ar ķerru.
Nē, riepas joprojām tukšas un ass beigta. Bet tas ir maznozīmīgi.

Kā jau parasti - es ar riteni pa priekšu, pēc tam nāku mammai pretī.
Šoreiz gan mamma tāda priecīga to ķerru velk, vai, cik viegli, rīt jau vispār ātri par mani būs..

Aizvilkāmies (burtiski) līdz garāžai, kur attiecīgi arī atklājām, kādēļ tik viegli stumt bija..
Izrādās, māte pa ceļam veselu spaini ar plūmēm pazaudējusi.
Tā lūk.

Ne viss ir tā, kā sākumā izskatās. Visam ir savs cēlonis.