Tā!, man bija nojauta!…, nodomāju

Protams, klausule palika istabā!! Un tieši tad, kad sāku izbaudīt sestdienas vannas priekus , ziepes no matiem skalot nebija laika… un jau pēc brīža turēju rokā klausuli. Ja tas ir vakardienas skuķis – Noraušu ausis! ;o/… Paldies Dievam, žalūzijas bija ciet…

Nē šoreiz neviens man neprasīja atdot savu vīrieti. Maiga balstiņa tai pus klausules:

-Labvakar, te jums zvana no Agentūras Baltijas…

-Man nav laika ar jums runāt, es sēžu vannā!! ;o(

-Ai,… - kāds tai pusē nopīkstējās un nometa klausuli.

Nu ko tur, nav jau pirmā reize, kad mani izceļ no vannas.