Tā!, man bija nojauta!…, nodomāju
Protams, klausule palika istabā!! Un tieši tad, kad sāku izbaudīt sestdienas vannas priekus , ziepes no matiem skalot nebija laika… un jau pēc brīža turēju rokā klausuli. Ja tas ir vakardienas skuķis – Noraušu ausis! ;o/… Paldies Dievam, žalūzijas bija ciet…
Nē šoreiz neviens man neprasīja atdot savu vīrieti. Maiga balstiņa tai pus klausules:
-Labvakar, te jums zvana no Agentūras Baltijas…
-Man nav laika ar jums runāt, es sēžu vannā!! ;o(
-Ai,… - kāds tai pusē nopīkstējās un nometa klausuli.
Nu ko tur, nav jau pirmā reize, kad mani izceļ no vannas. Pasaule ir nojūgusies!… ;o(…;o)) un kas tā par manieri – nomest klausuli sarunai pa vidu! Vajadzēja tās aģentūras nosaukumu noklausīt līdz galam. Man taču ir tiesības uzskatīt to, ka kaut kāds nepazīstams skuķis man liek skraidīt pa māju plikai ar saziepētu galvu par morālu kaitējumu?!! Mmm? ;o))) kāds žūksnītis skanošā man arī labi noderētu… |