|
[30. Aug 2005|08:51] |
es gribētu ar jums visiem dzert tās sasodītās tējas, kafijas, saldējuma koteiļus, paniņas iet uz kino un da jebko, bet es neprātā kautrējos un mulstu un iekšēji tas ir ļoti sarežģīti |
|
|
Comments: |
Domā, mēs nekautrējamies?
Nezinu, es, piemēram, drausmīgi kautrējos, un tas nekad nebeidzās.
bet ir jau tādi mazāk kautrīgie
neēdušais jau nezin, cik paēdušajam grūti..
nu nu, un visi slepkavnieciskie sapniishi
neklausies manos vārdos, skaties uz maniem darbiem
Mans pirmais bio sviesta cibā bija "klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem". :)
tu taču saproti, ka te ir ciba jeb klabs
dimiters par šito dziedāja kautkur
.. un kad manis vairs nebūs, vien pantu lēveri plīvos ..
.. tu zini -tavs tēvs kaut kur vēl dzīvos ..
kad dzied, tie vārdi izklausās labāk
tad jau labāk svu kurpi apēst:D
rīgā grūti krupi atrast, te tikai visi prinči ar pieredzi. a krupīts tāds apriori princis
viens plus viens ir trīs, dažreiz vairāk
bez šaubām! saskaņā ar pievienotās vērtības teoriju
gribi pastrīdēties? es tomēr šobrīd to esmu pieņēmis kā aksiomu
kautreesimies pie kokteilja kopaa | |