|
Maijs 9., 2010
13:32 es cibaa nespeeju buut paaraak atklaata, jo ir cilveeki, kam te neuzticos, bet kuri manu cibu lasa un njirdz. taadu cilveeku deelj ir zudusi veelme raxtiit kaut ko no sirds. kad sirds pilna, tad atljaujos rakstiit paraleelajaa zhurnaalaa, bet taa pa iistam rakstiit vairs negribas. (no mana komentāra romija žurnālā)
varbūt vispār atklātība iespējama vien tad, ja zini, ka tevi dzird draugs (vienalga 1,2,3 vai 165), nevis garāmgājēju pūlis, kas pazobosies: "ko nu tu te sarakstīji, ko nu gvelz utt."
|
Comments:
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Maijs 2010 - 17:52 |
---|
| | | (Link) |
|
čau mazā, negribi pakratīt savu pļeškiņu?
Ir tak iespēja pirms ieraksta izlikšanas apskatei izvēlēties tos, kuri varēs lasīt. Saucas - individuāli. :)
nezinu taas fiichas men te ir opcijas publisks, privaati un draugi
Hmmm. Man tālāk ir individuāli, kur var izvēlēties grupas, kurām ļaut lasīt. Esmu maksātājs, bet skatos, Tu arī.
es neesmu maksaataajs vienkaarshi vecs cibas juuzeris, kam iespeeja vairaak draugu pievienot
individuāli un grupas ir arī bezmaksas lietotājam. Man gan slinkums/nav vajadzības ko tādu klasificēt.
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Maijs 2010 - 16:26 |
---|
| | | (Link) |
|
ko tu dumam padarīsi
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Maijs 2010 - 16:27 |
---|
| | | (Link) |
|
velns šodien jau otrais bans :D
Jā. Kaut gan es varētu piebilst - tas, ko citi (ne draugi) domā vai varbūt ņirdz par mani, mani nekādi neietekmē [varētu gan būt izņēmumi]. Lai jau viņiem tiek tas prieciņš.
ar vaardu 'draugi' shajaa gadiijumaa nedomaaju Iistos draugus, bet taadus, kas pret tevi noskanjoti draudziigi, tas ir, preteeji tiem njirdzeejiem, kritizeetaajiem un miinusu mekleetaajiem. man pashapzinja nav tik augsta, lai es speetu tiem staaveet paari. labaak kluseeju un miers.
aha. Man atklātībai laikam traucē nevis ņirdzēji, bet tie, kas kaut kā varētu to izmantot pret mani, ja esmu/būtu no viņiem atkarīgs. Katrā ziņā publiski pārāk neizpausties ir vislabāk :)
Man arī ar pašapziņu ir kā ir, bet ar atklātību man ir tā: ja viens cilvēks kaut ko zina, tad jau tas vairs nav nekāds noslēpums. Tādēļ to, ko negribu nevienam uzticēt, rakstu savā papīra dienasgrāmatā, vai nepierakstu vispār, bet, ja kaut ko nolemju atklāt, tad jau man ir vienalga - to zina 1 vai 2 vai 160 vai 10 000. Es esmu ļoti jūtīga pret zobošanos, bet tā nu ir tā cena, ko jāmaksā par atklātību. |
|