Viena lapa -

About  

Previous Entry Nov. 10th, 2009 @ 10:43 pm Next Entry




tāpēc es tevi arī nelasu, ka tev ir cieņa pret lasītāju, o, lasi mani lasītāji, es tev būšu uzticīgs. skaties, kā Jungs mani ir ieaijājis Ingā un Ābelē, Alvī. raugies, kā koki raugās uz manu pusi. kā mēs ar Alvi abi pārmijus ar seju pret viņu pret stikloto lāci kraujam ratos to un acīs mums raugās tas ar atspīdumu skropstās un laukumos starp acīm. raugies, kā mēs

pirmo reizi jājam kumeļu, kā mēs ādas dīvānos dzīvojam ģērbušies viens otra ģīmī. cilvēki ar patīkamām sejām avīzēs ietītām olām pastaigājas pa vienalgu kurieni tīksminās par saviem iezemiešiem lamājas ar jums uz jumta kaut kas tek uz leju raugās naktssargs pat sevi neatpazīst raugies līdzi rudzu rijējam

raizējies par mani tā, kā es tevi noliku raizēties, saproti tikai pēc sāpēm raudzīties iespējis raugās traģiski skaita sekundes saprotu tapt mulsinātam pret paša gribu par zīmi iegribu iemanto runāšanas spējas mani paņēma gūstā plintnieks Jēkabs, es viņam izšāvu labo aci viņš man ar pātagu sadragāja pautus. izšķīlās viens tāds ar

dzimumzīmēm, zināja pats savu ceļu un savu vārdu. pret odu dodu vienu grasi saldkaislas olnīcas. raugi, neapslāpē sevi azbestā, es viņam iešu pa priekšu, tik nelāgi iztukšots tik jūtu nomākts izsalcis pēc sava graša, pēc savas nievājošās attieksmes. gribi vēl? raugies pastaigu


birzī, kur Alvis atver acis un redz sevi stumjam prom ratiņus pa priekšu iet riekšava aveņu durvīs uzplaiksnī radiāns rādiuss sniegs pēc paša patikas. saskaldīt jau arī neko no tā nevar, stostās, stomās, kauns un ak šausmas. ir divi dienā lausks ir tērpies manos zābakos eju viņam pa priekšu un redzu mammu stumjam ratiņus. tas ir par maz.

laižu vaļā tinti raugos redzu medīju klausos. vai es redzēju pareizi, vai visiem bija lieliski kamanās iesprūdis tērzēšanas mārks mākts pats nezina ko grib grib laikam ienākt pilnīgi skaita drukas mašīnas rezignēto skatienu. man to visu nevajag raudzīšos sapīties zālītē nodīdīšos no sēdekļa no adīkļa no raugu

paraugu stikloto logu rokturu adatu mesto vienradžu skumjo plikpauru sauso lūpu kaktiņu mednieku adatu sniegbaltu sniegpelēku snieguzkrītošu sniegā mani tilti dega es ar diviem īdētājiem pie katra sāna lidmašīnas vraks. man tas patika tev tas pārgāja es stiprāks es uz hormoniem tu biji sasildījis šo adāmadatu es biju uz tevi dusmīgs mazliet par stipru

tagad tu traka es biju uz visiem dusmīgs halovīna naktī uzprasījos uz sniegu tagad sāksmi meklēsim hudsonas mežos tavas mātes nelielās miega zāles lai mums ataug mati lai mēs atkal pēc cilvēkiem izskatāmies uzvelkam dūmu ieslēdzam vlc rāda melleņu puteni.




Tags:
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba