dekoltē

"Un tā tas ir nolikts:
kur viens sevi apzināt sāk kā divus, tur viens otru redz, tur viens otru saož, tur viens otru bauda, tur viens otram saka, tur viens otru dzird, tur viens iepazīst otru. Bet tobrīd kad viss vienam top par šo Ātmanu, ko gan un kā viņš var redzēt, ko gan un kā viņš var saost, ko gan un kā viņš var baudīt, un ko gan un kā viņš vēl otram var sacīt, tad ko gan un kā viņš var dzirdēt, tad ko gan un kā viņš var domā par otru, tad kam gan un kā viņš vēl otram var pieskarties, ko gan un kā viņš var nojēgt? Kā viņš var nojēgt tad to,caur ko viņš visu nojēdz? Šis Ātmans ir pasakāms tā: "ne tas, ne tas" Viņš ir neizzināms, jo neizzinās, nav nonāvējams, jo nenāvējas, nav sasienams, jo viņš nesasienas, nepiesienams, neizkustināms, necieš zaudējumus. Un kā gan var jēdzēju nojēgt? Tu dzirdēji padomu - tāda ir nemirstība, no tiesas.

Un to sacījis Jādžņavalkaja aizgāja dzīvot uz mežu."