CIKLOPA KALEIDOSKOPS - tā viņiem notikās, tā viņiem gadījās...

+++
izrādās, vakar no Edgara atnācu mājās un izrubījos tā, ka ne piecelt, ne apvelt. bet izdzēru tik pusotru alu un kādas četras mazas skrūves. un ēdu vistas šašliku. pat uzvarēju novusa spēlē. laikam nogurums tomēr no ceļojuma uz Garciemu. Jā, tur gan ir tik mierīgi un klusi! Tur varētu pat mist. ja vien nebūtu tās mājas viena pie otras, viena pie otras...tad jau var meža vidū deviņstāvenē arī dzīvot. citi jau tā arī dzīvo.
+++
un vēl šonakt sapņoju visādus muzikālus sapņus, - gan dīvainu ĒK mēģi, kur mēģinājumu telpā bija klavieres, un Ieva T bija atstiepusi sinthezatoru, no kura nāca fantastiskas skaņas, Ieva M spēlēja ermoņikas, un viss bija ļoti dīvaini vispār.
un vēl, un vēl...es sapņoju, ka pa ielu man pretim nāk Viktors Lapčenoks. Bez jokiem.
+++
biju nupat ārā - baiss karsonis nāk no gaisa. nabaga kociņi visi lapiņas nolaiduši. bet pļavā sten un pūš, dzied, circina un ķircina, zuz un pīkst - visur tāda dzīvība rosās, un kā tu, cilvēks, vari tam vienaldzīgs palikt?
+++
bet nu gan jācep pankūkas.

POST SCRIPTUM
izrādās, Ako ir miris jau pāris mēnešus. Ako bija vietējā Meža veikaliņa viens no saimniekiem un pārdevējiem. Būtībā viņš dzēra daudz un katru dienu, protams [kā smejies, ja dzer, ta' dzer!], un beigās mazliet izkļuvis no prāta jau bija [par to prātu gan es tā spriežu]. Foršākais ir faktā, ka es, tepat, pārdesmit metrus no tā veikaliņa dzīvojot, tik tagad to uzzināju. Tas nozīmē tikai vienu - man ir izdevies mazliet no tā visa izrauties. Tieši to es vēlējos, un lai tā arī paliek.

+++
tagad gan jācep pankūkas.