Man ir savdabiigs fetishisma paveids. Es goros gar spoguli savaas vasaras dreebees un peldkostiimos un fantazeeju par sauli un iedegushu aadu un aara kafejniicaam, kaut kur fonaa struuklaku skanjas, un ir tumiigi silts vakars, un viirieshi aspraatiigi, un sievietes skaistas, vai atkal ir gaishs, gaishs riits, un papeediishi klikst pret asfaltu celjaa uz darbu, un no liepu lapaam pil saldi lipiiga sula, un kruumrozes smarzho...
Un mirklii, kad es saprotu, ka man pietruukst pat karsto vasaras puteklju, kas grauztu acis un riikli, es puskaila iekriitu gultaa uz visas taas shifona lorinju kaudzes un raudu.
Un mirklii, kad es saprotu, ka man pietruukst pat karsto vasaras puteklju, kas grauztu acis un riikli, es puskaila iekriitu gultaa uz visas taas shifona lorinju kaudzes un raudu.
bet ziema man tāpat ir mīļāka