| viss ne kā pie cilvēkiem |
[Sep. 15th, 2004|03:18 pm] |
es apvainojos,kad par mani šķērsām izsakās svešinieki
kad to pašu pasaka draugi,es ieklausos ar pateicību
tik sen neviens man nav sagriezis galvu
varbūt es nomiru tajā ziemā,kad nebija vairs kur iet?
kad pārvērtos porcelānā... |
|
|
