viss ne kā pie cilvēkiem |
Sep. 15th, 2004|03:18 pm |
es apvainojos,kad par mani šķērsām izsakās svešinieki kad to pašu pasaka draugi,es ieklausos ar pateicību
tik sen neviens man nav sagriezis galvu varbūt es nomiru tajā ziemā,kad nebija vairs kur iet? kad pārvērtos porcelānā... |
|