Divas lietainas rīta dziesmas |
[Oct. 6th, 2003|01:22 pm] |
K.Elsbergs/ E. Šubrovskis. Koju laiku kulta dziesmas. Tādas, kādas tās palikušas manī. Ar nepareiziem uzsvariem droši vien, bet maniem. *** Stāstītu anekdotes, bet zinu tikai vecas un jēlas. Purinādams galvu es minu, ko šī sieviete vēlas.
Ko viņa uzglabā savā dvēselē,- vēsajā medaļjonā. Es viņu vedu ar šampi dzirdīt vasaras paviljonā.
Es viņu vedu kā RETU ZVĒRU, kas rātni man pēdās min. 2x Es viņu gribu, uz viņu es ceru, bet viņa to visu jau zin.
Stāstītu anekdotes, bet zinu tikai vecas un jēlas...
*** Plīst peļķēs burbuļi ar ļoti klusiem paukšķiem. Es lietus mētelī, kas pirkts par dažiem taukščiem.
Pa ielām laipoju, man asariņas birst. Šis lietus indīgs,- apkārt ļaudis mirst. Aust pelēks rīts. Man zobi drusciņ klab, Un pelēks lietutiņš pa koku lapām čab. Un lapas birst, kaut arī Pavasaris. Šis lietus indīgs, ko tad tur var darīt... Dzen lietus āmurīši zāli atpakaļ, Viens dzenis nojūdzies Un karogkātu kaļ. Nu lapās atpakaļ var dzīvībiņa līst. Šis lietus indīgs,- apkārt ļaudis mirst. Es neredzēšu bērnus nemūžam vairs nekad. Tie nepiedzims nevienam vairs nekad. Te pēkšņi mazu meitiņu es lietū redzu, un savu mēteli uz pleciem viņai sedzu...
Stop. Tālāk nē. :) |
|
|
Comments: |
tālāk seko viltīgs, sapņains un omulīgs kāviņasturtoreizsauca smaids :)
Nea, taalaak i:
Bet taa ir miskaste,- vairs neredzu tik labi. Shis lietus indiigs, izzuudam mees abi...
Shobriid man galiigi negribas laisties vecajaa iepeleejushajaa pesimismaa!:)
| |