pēc Ottiņa domām tajā, ka es strādāju, nevis spēlējos ar viņu vainojama nepareiza mantiņas izvēle, tāpēc viņš ir sanesis visus savus kociņus, lācīšus, bumbiņas, pagales kamīnam un pat mazos spilventiņus sakrāvis man klēpī un pie kājām. atnes, uzliek galvu uz ceļiem un lielām acīm skatās vai beidzot nebūs īstā. es saku “nē Ottiņ, man jāstrādā” un tad viņš nepagurstoši aizskrien meklēt nākamo. tā mēs jau stundu.