vienā brīdī cerība ir muļķa mierinājums, bet 3 min vēlāk mēs jau domājam, ka cerība mirst pēdējā.
smieties vai raudāt par šo faktu nezinu, bet tā jau ir visiem.
tā domāt ir cilvēcīgi, lai arī cik sāpīgi reizēm nebūtu būt cilvēkam.