Riebīgā deja vu sajūta kopā ar kautkādām nez no kurienes izrautām skumjām veido citu, vēl riebīgāku sajūtu, kuru pagaidām vēl neesmu definējusi. Tikai Teftelis laimīgs šiverē pa savu ūdens ķobi, viņam nav jādomā par tālāko izglītību un ikmēneša vēdersāpi, nav piektdien dēļ desmit latiem jāhaltūrē kautkādos Suntažu kapos un nav jāzīlē iespējamie pavērsieni mīlestībā [man šausmīgi veiksies, vismaz tā apgalvo visādas gudras grāmatas, kaut nu tas tā arī paliktu]. Ja nelītu lietus, es ietu uz Zaķusalu gulēt TV torņa pakājē pie kukaiņiem un divām noputējušām alus pudelēm krūmos. Bet līst, un līs visu atlikušo dienu, ehh. Pēdējā laikā mans mīļākais vārds ir 'ehh'.