Atrast centru un lēnām audzēt tā kustību plaukstās, ar spēcīgu, cietu maigumu audzēt.
Tad, kad tas apaļs un paļāvīgs, lēni radīt vidu, tur, kur līs glabājamais, lēnām viņu atvērt, ka viela ļaujas pirkstiem.
Pēc tam malas audzēt, uz augšu celt. Nē, ne par daudz, tad tās saļims un viss no gala būs jāsāk. No jauna centrs, no jauna veidols.
Vai tu būsi gluds? Vai tu būsi tas, kas gribi būt? Sadzirdēt un sadzirdētu radīt pēc tēla un līdzības.
Vienmēr var sākt no gala. Jā, tik, skaisti, ka var. Kamēr tas nav sacietējis, un pat sacietējušu var ūdenī atveldzēt un jauna darīt.
Tikai nodedzinātais paliek neatgriezenisks. Tas var tikai palikt un kalpot, un plīst. Un arī tā ir jābūt.