riitaa braucot autobusaa kaapjot lejaa pa kaapniiteem beigu pieturaa redzeeju ljoti aizkustinoshu skatu. staaveeja tur taads zeens metaalists ar nobruzhaataam tumshaam dreebeem un ljoti melniem gariem nedaudz pinkainiem matiem astee, gliitu baardinju, baalu seju, permanenti dusmiigu sejas izteiksmi kaa vilkam sarauktaam uzaciim, bet vinjam bija pashas zilaakaas enigmaatiskaakaas acis un moreover vinjam pie sirds bija piespiesta 'game of thrones' graamata. ak, mani tas taa saviljinjoja nezinkaapeec un iedvesmoja kaut kaadaa veidaa uz visu dienu. rezultaataa skalji uzsleedzu pleijerii saviljinjojoshu metaalbalaadi un gaaju uz veikalu brokastiim pirkt tiramisuu un mokachino
jaa, tagad noteikti zinu, ka laime ir cilveeks, ja man kaads prasiitu. nekas nav tik iedvesmojoshs un skatienu pakljaujoshs kaa cilveeks, ja vien es vareetu tos mirkljus, kad cilveeks izraisa taadu miiliigu bijiibu, ja es vinjus vareetu kaa zhans batists granuii savaakt kaa smarzhu no taam vinja ginger beibeem, tad man buutu deelj kaa dziivot. cilveeki ir pukjes
ak, laime ir kaa taas pukjes kas uzzied ik pa dazhiem gadiem vieniigi uz paaris minuuteem, veelaak no vinjaam nav nekaadas jeegas, var tikai apcereet to kaa cik vinjas bija skaistas un cik ilgi vairs nebuus