> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 17., 2004

09:21 - Trakums! I'm a so bad, I'm soooo bad. Yess Šorīt nepazinu pati sevi. Varbūt pie visa vainīgs lietus, varbūt ne. Tikko izgāju no mājas, sabojājās garīgais. Aizkļuvu līdz mikriņam, un jau kāpjot iekšā mani sāka pārņemt dusmas. Dusmas uz visiem pasažieriem, kas sēdēja, jo man bija jāstāv kajās, tāpēc ka neatnācu pietiekoši ātri. Kāpēc neatnācu pietiekoši ātri? Tāpēc, ka benzīntankā čakarīgs pārdevējs mani aizkavēja ar savu čakarēšanos, bet tās 5 minūtes man maksāja sēdvietu mikriņā, a jēgas - nekādas!! Tā nu es tur kā siļķe mucā, ar visām paunām stāvēju un līgojos, un mani pārņēma neizprotamas, aklas dusmas, auksts naids, man bija pilnīgi nospļauties uz visu un visiem, izņemot, protams, pašas svētākās vērtības, kuras pašas zina, kas viņas ir. Biju tik nikna, ka biju gatava pārkost rīkli jebkuram, kurš iekāps mikriņā! Skatījos uz tiem iedomīgajiem, aizpampušajiem purniem, kas tur sēdēja un izlikās nevienu neredzam, skatos uz viņiem visiem un visām un domāju, ārprāc, cik tizla frizūra tai vecenei, un kā var kaut kādā tādā treniņtērpā iziet uz ielas! Šausmas, viņi no rītiem zobus nemazgā? Tad kāpēc viss mikriņš smird pēc netīras mutes? Un cik var grūstīties?? Mikriņš jau stāvgrūdām pilns, bet nē, šoferītis tik apstājas vēl un vēl, un uzņem arvien vairāk radījumus. Bļin, kronis visam bij vecene, kas kāpj iekšā pārpildītajā mikriņā, kur viņai točna vietas nav, un vēl lecīgā balsī nokvekšķ, "Vai nevarētu pavirzīties...?" Es valdījos, lai neuzbļautu šoferim, vai tad viņš neredz, ka vietas vairs nav?? Bāāāc..... Vienā brīdī netālu no manis kaut kāda sieviete cēlās uz izkāpšanu, un man blakusstāvošā jau mirkšķināja actiņas, iekārodama brīvo sēdvietu, bet es bez liekām ceremonijām apsēdos pirmā. Heh, parastā gadījumā es būtu ļāvusi apsēsties tai otrai. Bet šodien es jūtos velnišķīgi bezkaunīga, un tas bij tiiiik labi, he he.... Visu ceļu atkārtoju sev, ko man jau cilvēki ir teikuši: esmu pārāk laba, esmu pārāk mīļa, esmu pārāk laipna..... Takš pie velna, apnicis man!!!!! Cik var čakarēties!! Gribās sulīgi nolamāties, pasūtīt visu un visus (izņemot, protams, pašas svētākās vēŗtības, kuras pašas zina, kas viņas ir) ēm, bekas bīdīt.... Nezinu tiešām, kāpēc tādas dusmas man, tiešām nezinu. Ir slikti. Ļoti slikti. Bet, kamēr nekas nemainīsies, - here's your newborn bitch! Garastāvoklis:: pissed off

(saki)