|
|
marule | |
|
|
|
|
|
|
|
Cauri visam iet taureņi, baloni un vilcieni. Laikam jau tāpēc tā mīlestība uz mirkli un netveramo. Par kaut ko semiotisku te iedomājos. Par pašas izdomātiem simboliem, kas ļauj dzīvot sev un sevī. Un man tik ļoti patīk paturēt savu daļu noslēpumu. Pat tādu, kas man pašai nav līdz galam saprasti. Bet negribu nevienam sevi visu izstāstīt. Kam apniks, tas nometīs mani kā grāmatu, kas garlaiko. Varbūt būs arī tādi, kas vienreiz lasīs, domās, ka izlasījuši un citam atdāvinās. Es tomēr esmu no tiem, kas lasa un pārlasa. Kas meklē un nojauš, ka neatradīs nekad. Bet nepārstāj.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
klau, es nedomāju par pašu stāstīšanu vai nestāstīšanu, rādīšanos, atklāšanos, bet Kam apniks, tas nometīs mani kā grāmatu, kas garlaiko. Varbūt būs arī tādi, kas vienreiz lasīs, domās, ka izlasījuši un citam atdāvinās.nu ja arī tā notiktu, tam jau ar Tevi nebūtu nekāda sakara, vienīgais, kam kaut kas tāds var nodarīt pāri ir Ego un tas jau neesi Tu. Tu jau vienmēr paliec Tu, vesela, viengabalaina, gudra būtne pašos savos dziļumos. Tevi vai kādu Tavu daļu taču neviens nevar nekur nedz nomest, nedz atdalīt, nedz atdāvināt. ja kādam liekas, ka viņam kaut kas tāds ir izdevies vai ka viņš kko tādu var, tad viņš vienkārši ir muļķis un tas tikai var Tev palīdzēt novērtēt šo cilvēku un attiecīgi arī kā veidot tālāk komunikāciju ar viņu. ja savukārt Tev liekas, ka tas viss ir iespējams un, ka kāds kko tādu var ar Tevi izdarīt nu tad... es atvainojos, ja neesmu sapratusi Tavu domu, bet nu es tikai komentēju to, kā man tas viss izlasījās un izskatās. kas attiecas uz meklēšanu, tas, ko meklē jau no laika gala atrodas pie Tevis, Tevī iekšā un visa tā meklēšana ir tikai iešana tam tuvāk. tas vai cilvēks aiziet līdz turienei un cik lielus lokus viņš met, jau ir katra paša dziļi intīma padarīšana jaukvakar :)
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|