prāta fotogrāfijas

Šodien viena skolniece pateica paldies par labo atzīmi, hehe. Zinot, ka neesot jau nemaz tik labi bijis.. A meitene tiešām gudra, un darbs arī tiešām nebija slikts. Un es jau visai klasei čut-čut pavilku uz augšu. Anyway, bet vot tie, kuriem es pavelku uz augšu un ielieku 5 un pat 6, kaut arī tur ne sūda nav... Lai jamie kādreiz būtu pateikuši paldies or something... hou-hou-hou.
A vispār šogad es kkāds baigais stingrais učuks palikusi. Nu neko, lai jau mācās:)

Aj labi, ko es te tā kā tāda pirmspensijas vecuma skolotāja, ne par ko citu nemaz i nerunāju. Tā kā viena jaun-kolēģe un fak-biedrene teica: Baigi foršā sieva es esmu - atnāk mājās, visu vakaru sēž un labo darbus. Kad kko runā, tad - "Mani 5tie šito, mani 6tie šito"


Akjā, kāpēc es sāku vispār rakstīt un ko es te vēl gribēju piebilst... Mēs ar dārgo rīt uz Somiju. Svētdien jau atpakaļ. Gan jau, ka atpakaļ negribēsies.



upd. - klausos kā te kolēģes blakus dalās savās pārdomās par pamatskolniekiem (9tajiem laikam). Nu i nu... Kārtējo reizi atviegloti nopūšos, ka man viņi nav jāmāca