Sadzīves ainiņas un tamlīdzīgas garlaicības -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 17., 2015

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
07:43
Pa nakti laikam jaunus sirmus matus dabūju. Ap 1:00 bērns izdīca, ka gribot ēst, tad ņēmu barot. Pāris minūtes vēlāk miegs bija kā ar roku atņemts, jo es varētu apzvērēt, ka pus minūtes garumā dzirdēju ieslēgtu trauksmes signālu. Nu, to valstiskā mēroga trauksmi, ko laiku pa laikam testē. Vai nu kaut ko ļoooti līdzīgu. Nu labi, tā bija nepilna minūte, štrunts ar viņu, pat īsti nepaspēju aptvert, kas tā par skaņu. Bet pēc brītiņa klusuma dzirdu tālumā kaut kādus šāvienu trokšņus. Un tā labu brītiņu. Tā nu baroju bērnu, gar žalūzijas malu cenšos ko saskatīt lidostas virzienā un domāju par Doņecku. Protams, viss drīz vien apklusa, bet es vēl stundu nevarēju aizmigt.

(3 jau iepūta | iepūt)

Comments:

[User Picture]
From:[info]daria
Date:17. Janvāris 2015 - 08:19
(Link)
Kas tas bija, izdomāji?
[User Picture]
From:[info]salty
Date:17. Janvāris 2015 - 08:40
(Link)
Nav ne jausmas. Es jau nakts vidū izgooglējos, tagad no rīta ar skatos, vai kaut kur nebūs kāda ziņa, kas viestu skaidrību. Nez, varbūt tā tāda dīvaina signalizācija kādam no apkārtnes uzņēmumiem + parastākais pašdarbnieku salūts.
[User Picture]
From:[info]noisiite
Date:17. Janvāris 2015 - 09:57
(Link)
Un es domāju, ka es vienīgā prātā jūku. Jā, pēcāk gan bija garš un skaļš salūts.

> Go to Top
Sviesta Ciba