protams, mežs ir brīnišķīgs, ja neapmaldās. (ms, nr5, 2008, 21.lpp)

bet es vislabāk no einfeldes atceros, kā viņa trakos tempos ieskrēja pie manis klasē un sāka rādīt, un cilāt plates, kuras tikko nopirkusi. kad melodijā visu atdeva par pieciem santīmiem. paķer nirvanas in utero un nosaka, ka tas jānim.
tad mēs ķērāmies pie bartoka kvartetiem un visas plates aizmirsās.
viņa man, šķiet, ir bijis lielākais cilvēks.