...

« previous entry | next entry »
Sep. 8., 2006 | 10:37 pm

rudens vienmēr atnāk ar to dīvaino sajūtu -
cilvēki it kā besī,
bet bez viņiem arī nevar

kaut kāds paradokss

gribas laikam, lai kāds aizdedzina to dvēselīti,
lai tā šprakšķuļo kā tāda brīnumsvecīte laikam, vai kaut kā tamlīdzīgi

laikam ir bail (man bail no vārda bail) no vientulības,
bet ar visādiem kankariem arī negribas...

kaut ko vienu, bet kvalitatīvu gribas,
bet, savukārt, meklēt negribas

stulbi kaut kā

Link | iešāvās prātā | Add to Memories

Comments {2}

...

from: [info]putana
date: Sep. 8., 2006 - 10:49 pm
Link

es rudenī vienmēr šausmīgi mīlu, bet arī sabojāju attiecības ar sev visbiežāk satiekamajiem (vistuvākajiem?). rudens mani šausmīgi kaitina, jo vienmēr ir tāds pats & izvēles vienmēr vienas & tās pašas, vēlmes puslīdz arī.. netieku ārā no sava vāveres riteņa..

Atbildēt | Diskusija

...

from: [info]aspirins
date: Sep. 8., 2006 - 10:57 pm
Link

man, savukārt, rudens ir tas laiks, kad sev vairs nemāku vasaras tralalā vieglprātīgo lomiņu pielīmēt - tā krīt un krīt nost
un nenovēršami kārtējo reizi secinājums viens un tas pats -
sevi nepiemānīsi

rudenī man vairs nepatīk dzīvot tikai vienai dienai - bet tas jau nav atkarīgs tikai no manis
un tas tracina

Atbildēt | Iepriekšējais