ulvs:
Siekalas, saviebta seja un momentāls placebo efekts. Skarbā industriālā mūzika palēnām ieguva klasisāks mūzikas frekvences, basi glāstīja man vēderu, augšas attāli skanēja, atbalsodamās kaut kur manā galvā. Piepildījuma sajūta to the max. Ne rūpju, raižu, ciešsanu, sāpju, lūpu kaktiņi labsajūtā pavilkti uz augšu, iezīmējot laimīga cilvēka grimasi. Sociopātija, cilvēkmīlestība, small talk, cilvēkmīlestība, sociopātija - pretrunas, kas visnotaļ patīkami nomainīja manu 'es' nakts gaitā. Domas par mīļajiem un mīlētajiem cilvēkiem, daudz, daudz domu par pozitīvo.

Kāpēc last encounter? Sēžot depo, es mazliet tripoju pa savu apziņu (ne zemapziņu), pa triviālo un esošo. Sapratu pāris lietiņas, viena no tām ir tāda, ka šis 'es' neesmu īstais 'es', īstais 'es' ir pavisam citādāks cilvēks. Negribas pazaudēt savu orģinalitāti, heheheh.