Pavadīju apmēram pusstundu, raustot savas skumjās uzacis. Skumjas tāpēc, ka iekšpusē ir augstāk, kā uz acs kaktiņa pusi. Mēģināju panākt, lai tās nedaudz pataisnojās. Kā es gribētu tādas, kā Karai Delavinjai. Jocīgi, esmu saskārusies ar viedokli, ka visi, kam viņa šķiet skaista, ir plānprātiņi un... narkomāni. Tāda varot patikt tikai tādiem, kas duras. Nu, es neduros.
Raustot tizlās uzacis, nolauzu nagu. Tagad arī tie jāgriež nost. Tiesa, neaizlūza pie pašas pamatnes, nebūs jāgriež pavisam īsi.
Jūtos tik slima, ka gribas tikai lasīt grāmatas un rīt.
"Piezīmes no mirušo nama" ir šaušelīgi laba grāmata. Dostojevskis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}