Tūdaļ kaut kad te iešu uz teijāteri skatīties Annu Kareņinu. Man gan lielas bailes, jo es tās grāmatas, īpaši tur uzrakstītās, spēcīgās sievietes, savā galvā vienmēr uztaisu pavisam spilgtas un dzīvas, pēc tam nekādīgi nevaru savienot ar uz skatuves vai filmā redzamo. Piemēram, Vējiem līdzi, kas ir mana mīļākā grāmata - es tur raudāju līdz galvassāpēm! Bet, kad skatījos filmu, tad nevarēju sagaidīt beigas. Tur nu nemaz nebija Mana Skārleta.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja Nacionālajā, tad man patika. Bet operā (baletā) tad laikam tomēr vēl labāk patika.
Man gan grāmata nekādas siltās izjūtas neizsauca :/
Man gan grāmata nekādas siltās izjūtas neizsauca :/