| |
[Feb. 12th, 2005|03:08 pm] |
pēc tam aizgāju un ilgi skatījos spogulī, uz savu seju, zodu, pieri, seja lēnām vilkās gredzenos un pēc tam aizvilnīja koncentriskos apļos, kas šī seja bija pirms gada? kāda tā izskatījās pirms diviem? kur aizplūda visa drosme, krietnums un spēks? kur aizplūda taisnā sirds un valoda? kad es kļuvu par čūskas mēli? kad es sāku rīt putekļus? ā pag, lai drusku vēl pamocītu sevi, uzliku "Mājupceļa" albumu. nu tur, kur eņģeļu balsīs Krista Kalniņa draudzes jaunieši iedziedājuši. "Un ja man būtu rītausmas spārni" - vilnis, vilnis, kā šī seja tā pārvērtās? kur palika tas brīdis, kad šo mūziku klausoties sajutu svētlaimīgu prieku un pateicību Kristum, ka viņš ļāvis man sevi pazīt? kritu ceļos un solījos nekad nebeigt lūgt, un raudāju, raudāju aiz mīlestības? kurā brīdī pazuda asiņainais izmisums un uzauga zaigojoša čūskas āda? kurā brīdī parādījās tas rūgtais smaids ar kaktiņiem lejup "zemāk vairs tāpat nav kur krist"? vai tas sākās ar pirmo dzejoli? pirmo atklāto publikāciju? pirmo cibas ierakstu?
ā, es zinu, ko es varētu vainot. bet tā būtu tikai taisnošanās, es pats pa to ceļu nogriezos, es pats. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/46592/484) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) skuka |
|---|
| Date: | February 13th, 2005 - 10:22 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu es jau nezinu, bet "radīšana" it kā varētu būt pretrunā ar Viņa gribu: kas tu esi, ka atļaujies radīt?
Tas ir viens grēks - lepnība.
Otrs ir nežēlība, jo radot tu nevari būt žēlīgs.
Bet pārējais, zini, tie dzīves kritumi un augšamcelšanās, tie miesas grēki, tie ir tikai putas, putas, un tava sevis plosīšana, nožēla un mokas ir Viņam pa prātam.
Taču neklausies manī. Noteikti viss ir pavisam citādi.
nē, ne jau radīšana ir tā kas mani sasmērē. drīzāk ekshibicionisms, jā, lepnība, tā ir tāda netīra, tumša lepnība, es kačāju savu sadegšanas pedāli ar visu šo. es zinu, kurā virzienā man jāiet, lai kļūtu par pelniem, un es tur arī eju. mana māsa teica: es tevi vairs nepazīstu.
man pat nav īstu moku, tik tālu viss ir aizmidzis un aizsērējis. mokas jau arī man pašam būtu pa prātam. man nav taisnas un vienkāršas sirds, mani bieži vada ciniski apsvērumi. ar tām bildēm teiksim. tas neesmu es.
| | From: | skuka |
|---|
| Date: | February 13th, 2005 - 08:01 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Varbūt Tu vienkārši kļūsti pieaudzis, ar visām no tā izrietošajām bēdīgajām sekām. Taisna un vienkārša sirds - vai tādu maz var kāds saglabāt? Bet ekshibicionismam ir pārāk daudz dažādu seju. Vispirms jau katra radīšana ir arī ekshibicionisma paveids. Bet citas lietas - kaut kādas bildes - nieki vien. | |
