Pirmdiena, 12. Mar 2007, 11:27

Prieks! Man būs labi padevies audzināt savus vecākus (tēvu jo īpaši, viņš ir ļoti smags gadījums attiecībā uz nevēlēšanos pieļaut, ka citam viedoklim bez viņējā varētu būt taisnība), jo vakar viņi man deva svētību dzīvot kā pašai patīk un teica, ka atbalstīs mani - lai arī ko es izlemtu (arī to, ko tēvs uzskata par amorālu). Godīgi sakot - tas pārsteidza arī mani pašu, man tiešām liels prieks dzirdēt, ka viņš to teica patiesi, prieks redzēt, kā cilvēks pēc 40 spēj mainīties tik ļoti uz pozitīvo pusi. Vēl viņi atzina, ka es esot pieaugusi un ka viņi uzticoties maniem lēmumiem un vairs nesatraucoties par to - vai tie būs pareizi. Man šķiet - man izdosies pārraut astroloģiski noteikto saiti. Man šķiet, viss būs tik labi, ka viņi drīz vien pavisam labi sapratīs, kā viss ir iekārtots šajā pasaulē, un viņiem šīs saprašanas iegūšanā ir liela priekšrocība (pretēji man) - dzīves pieredze. ]

Laba saruna bija. Žēl tikai, ka vislabākās un auglīgākās diskusijas sākas tad, kad ir jau pusnakts/kad viesiem jāiet jau mājās/kad blakusgulētājam gribās jau gulēt u.tml. gadījumos. Nopļāpājām līdz vieniem, būtu dienas laiks, būtu runājušies vēl. Daudz jaunas informācijas uzzinājām viens no otra. Par sevi un mūsu ģimeni. ATklāsmīgs brīdis mums visiem.

Pirmdiena, 12. Mar 2007, 19:50
[info]macabre

Attiecībā uz to kas rakstīts pirmajās iekavās, man šķiet, ka tavs tēvs ir zīdainis salīdzinājumā ar tevi... Bet tev jau ir vēl vairāk nekā 20 gadi, ko augt un pieņemties prātā :D

Pirmdiena, 12. Mar 2007, 21:47
[info]nenormaaliigaa

Nepārspīlē, bumbulīt!

Par manu tēvu spēcīgāks šajā jautājumā ir reti kurš. Es noteikti nē...kaut arī, protams, gēni dara savu :P

Jā. Jāņemas gan. Gadu man vēl daudz :)

Pirmdiena, 12. Mar 2007, 20:32
[info]psihs

gribēju kautko uzdirst par tevi vai tavu tēvu, bet man liekas šis pārāk personisks ieraksts. ieraksti lūdzu citu ierakstu.