ja man tik ļoti nenāktu miegs, varētu uzrakstīt dzejoliti par to, kā man nāk miegs
bet tūlīt jāstrādā
un pirms tam es ēdu pusdienas vienā kafejnīcā un situācija bija tāda - ēdu paēdu gaidu oficianti ieraugu kādu puisi pāri zālei, kas arī viens un tikko pabeidzis ēst viņš skatās uz mani es skatos uz viņu bļin izturēju tikai pusminūti neveikli novēršu skatienu neveikli skatos uz bārmeni neveikli skatos pa logu neveikli izliekos, ka man pienākusi sms neveikli meklēju oficianti neveikli smaidu neveikli izliekoties, ka ir par ko neveikli paskatos uz viņu viņš turpina veikli skatīties uz to kā es neveikli mēģinu neskatīties neveikli šūpoju kāju sarkanās kurpēs zem neveikla galda neveikli samaksāju fuuuuuu...viņš pieceļas un aiziet neveikli ietinos šallē un ieskrienu durvīs
bet šorīt no sava ceturtā stāva loga redzēju puiku, kas gāja pa ietvi līkumu līkumiem, jo vajadzēja iekāpt visās peļķēs. laikam jauni gumijnieki. |