Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Obser Ver -

Oct. 27th, 2012 06:41 pm

Šodien veicu iknedēļas divstundnieku, visu laiku interesantas domas galvā, bet tās uzreiz pazūd, kad beidz skriet.

Bet nē, šo to izdevās atgūt, piemēram, to, ka skrienot pārdomāju savus skrietos maratonus. Vairāk vai mazāk visus (nav jau šo tik daudz). Piemēram, pirmo, kurā no trešdaļdistances sāka vilkt kāju (nevis krampī, bet ar tādu "stiepjošu"(?) sāpi, kas palēnām iet stiprumā). Tagad te grāmatiņas salasījies zinu, ka šitādos gadījumos jāstājas ārā, bet kā tu stāsies ārā, kad pirmais maratons jānoskrien? Nekas jau traks nebija, tik švaki noskrēju, un šādu joku kāja nebija pirms tam, ne arī jelkad pēcāk uzrādījusi.

Tad vēl domāju par to, kā smaržo maratona starts. Tas ir nenormāls aromātu sajaukums, kad vienā barā stāv vairāki simti vai pat tūkstoši. Dažs nes pēc rīta smaržūdens, dažs pēc briesmīgi ģiftīgas kāju ziedes. Dažs no iesildīšanās svaigi iesvīdis, dažs varbūt uzvilcis jau labi iestāvējušu skrienamkreklu. Kāds aizmirsis tik-tak ielietot. Un tad stara šāviens un par šito vairāk nav jādomā, vien jācer, ka neviens trases malā nekurs rudens/pavasara tīrīšanas mēslu čupu.

Un rudens smaržo daudz labāk nekā maratona starts. Tad arī skrienot garām smēķētājiem ieelpas pieturu tā, lai dūmus nedabūtu ievilkt. Nekas jau traks, tabakas dūmu smarža mūsdienās liels retums, reizi pa reizei paostīt nav nemaz nelāgi.

Un vēl domāju, ka redz kā beidzot pie 20km kājās nav jūtams nekāds vērā liekams smagums. Tas būtu ceturtās sezonas tāds kā sasniegums. Nākamajā sezonā gan jau atkal to pašu darīšu, visus lokālos skrejienus apbraukājot. Diez vai aizbraukšu ārzemēs ar mērķi noskriet, man vispār tā ceļošana bez azarta. Tad vēl par vecumu mazliet domāju, cik šis tagad labs vecums tomēr, vien kājās laiku pa laikam, te papēdī, te apakšstilbā pa dūrējam parādās un aši arī pazūd. Un tad jau domas par dabas un organisma dzīvības brīnumu, cenšos vizualizēt vielmaiņu un to, kā mazi vīriņi organisma iekšienē ātri aizskrien tur, kur sāp un visu saremontē.

Un fonā laiku pa laikam pilnīgi vai balsī noskan "Yes. Lieliksi, bļa. Super, pizģec. utt." Dažreiz tas izsprūk balsī.

Tags:

Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry